0
0
Parādu piedziņas process var sākties ar vienu ierakstītu vēstuli. Bet lielākās bailes rada tieši informācijas trūkums. Tādēļ rakstā noskaidrosim, ko piedzinējs drīkst vai nedrīkst darīt, un kā apturēt situāciju un izmaksu sadārdzināšanos, pirms lieta nonāk līdz tiesai.
Parādu piedziņas risks sākas jau no pirmā kavētā maksājuma - bet process līdz nauda tiek ieturēta no darba algas, ir daudz garāks. Sākumā aizdevēji cenšas vienoties un ir pretīmnākoši, mēģinot līdzekļus atgūt ārpustiesas. Ja centieni ir neveiksmīgi, var tikt piesaistīts parādu atgūšanas uzņēmums, kas aicina cilvēku kavētās saistības izpildīt labprātīgi. Šajā posmā vēl nav ne algas ieturējumu, ne konta bloķēšanas. Tomēr šis posms jau sadārdzina izmaksas.
Tomēr parāds nenozīmē tikai kredītsaistības. Piedziņai var nodot arī nesamaksātus telekomunikācijas, autostāvvietas, apsaimniekošanas, apdrošināšanas, medicīnas vai cita pakalpojumu rēķinus.
Ja jūtat grūtības apmaksāt aizdevumus, noteikti apsveriet kredītu apvienošanu. Kredītu salīdzināšanas vietnē FixKredits ar īsu pieteikumu variet uzzināt visus iespējamos risinājumus.
Svarīgi izcelt: kredītu apvienošana un pārkreditēšana nav parāda dzēšana, bet jauns aizdevums, biežāk ar labākiem nosacījumiem, samazinot maksājumu slogu un kopējo pārmaksu, tomēr tās joprojām ir saistības.

Ja esiet saņēmis vēstuli, pats parādu piedzinēja paziņojums vēl nav tiesas spriedums un nedod tiesības atņemt mantu vai pieķerties darba algai.
Pirmajā paziņojumā jābūt norādītam sākotnējam kreditoram, parādu atgūšanas uzņēmumam un tā licences numuram, prasījuma tiesiskajam pamatam, darījuma datumam, pamatparāda summai, procentiem, līgumsodam, piedziņas izdevumiem un samaksas kārtībai. Cilvēkam ir vismaz 21 diena pamatota rakstiska iebilduma iesniegšanai. Šajā termiņā piedzinējs nedrīkst veikt darbības, kas cilvēkam var kaitēt un radīt nelabvēlīgas sekas.
Praktisks padoms: pirms pārskaiti kaut vienu eiro, pārbaudiet sūtītāju, licences numuru, sākotnējo kreditoru, norādīto bankas kontu un visu parāda aprēķinu.
Šī ir ļoti svarīga daļa. Parādu piedzinējs ir kreditora pārstāvis vai jaunais kreditors, ja parāds ir pārdots. Bet nav tiesu izpildītājs. Piedzinējs nevar dot darba devējam rīkojumu ieturēt daļu algas, aprakstīt mantas vai pārdot nekustamo īpašumu.
Viņš var brīdināt vai informēt, ka neatrisināta lieta var nonākt tiesā, taču nedrīkst iebaidīt vai radīt maldinošu iespaidu, ka piespiedu izpilde jau ir sākusies vai tūlīt tiks uzsākta.
Praktiskais padoms: katrā saņemtajā dokumentā seko līdzi norādei, kādā procesa stadijā lieta pašlaik atrodas.
Parādu piedzinējs drīkst rakstīt, zvanīt un aicināt parādu samaksāt labprātīgi. Viņš var informēt par parāda rašanos, aprēķinu un iespējamajām sekām, piedāvāt maksājumu grafiku vai izskatīt parādnieka piedāvājumu.
Ja cilvēks parādu atzīst, bet nespēj samaksāt piedzinēja noteiktajā termiņā un apmērā, viņam ir tiesības pamatot savas grūtības un piedāvāt sev vieglāk izpildāmu atmaksas kārtību. Kreditoram vai piedzinējam šis priekšlikums ir jāizskata un uz to ir jāatbild, tomēr likums neuzliek pienākumu piekrist tieši tādai summai un termiņam, kādu izsaka parādnieks.
Ja vienošanās ir neveiksmīga, piedzinējs drīkst celt prasību tiesā un iekļaut ziņas par parādu parādvēstures datubāzē. Piedzinējiem galvenais mērķis ir panākt labprātīgu risinājumu ārpus tiesas.
Parādu piedziņa nedrīkst radīt pazemojumu, pārvērsties iebiedēšanā vai vajāšanā. Likums aizliedz agresīvu un cilvēka cieņu aizskarošu saziņu, kā arī nepatiesu vai maldinošu informāciju par parāda nemaksāšanas sekām. Saziņai jābūt samērīgai - tā nedrīkst notikt svētdienās, svētku dienās vai likumā ierobežotajā vakara un nakts laikā, kā arī pārslogot tālruni vai citus saziņas kanālus.
Piedzinējs bez piekrišanas nedrīkst informēt radiniekus, darba kolēģus, kaimiņus vai citas personas par iespējamo parādu. Ja uz norādīto tālruņa numuru atbild cita persona, piedzinējs var stādīties priekšā un lūgt sazvanīt konkrēto cilvēku, taču nedrīkst izpaust sarunas iemeslu, parāda summu vai kreditora nosaukumu tādā veidā, kas atklāj parādsaistības. Datu valsts inspekcija norāda, ka darbavieta, sociālie tīkli un tuvinieki nav izmantojami kā parāda atgūšanas kanāli.
Arī laulātajam, vecākiem vai bērniem nav jāmaksā citas personas parāds tikai radniecības dēļ. Atbildība var rasties tad, ja attiecīgā persona pati ir līdzaizņēmējs vai galvotājs.
Praktiskais padoms: ja piedzinējs izpauž parādu citiem, raksta Jums sociālajos tīklos ar frāzēm ‘’steidzama ziņa’’, nestādoties priekšā, uztaisiet ekrānuzņēmumus, ar visām saņemtajām ziņām. Tie var noderēt kā pierādījums par pārkāpumu Datu valsts inspekcijā, ja viņi turpinās šādu praksi.
Pirmā reakcija nedrīkst būt ne panika, ne maksājums. Saglabājiet paziņojumu kopā ar saņemšanas datumu un salīdziniet tajā norādīto informāciju ar līgumu, rēķiniem, bankas maksājumiem un iepriekšējo saraksti. Īpaši pārbaudi, vai nav pazudis kāds jau veikts maksājums un vai atsevišķi norādīts pamatparāds, procenti, līgumsods un piedziņas izdevumi.
Ja informācija nav saprotama, dokumentus pieprasi rakstiski. Kreditora vai piedzinēja pienākums ir pamatot gan parāda esamību, gan tā apmēru un pēc pieprasījuma izsniegt pamatojošo dokumentu kopijas.
Ja parāds ir pamatots, bet trūkst naudas, to nevajag pasniegt kā ‘’man nav naudas’’. Vienojieties par reāli izpildāmu maksājuma grafiku. Noteikti nesoliet, ka maksāsiet, tas var uz brīdi pārtraukt zvanus, taču neizpildīts solījums situāciju padarīs tiaki sliktāku. Daudz vērtīgāks ir mazāks, bet izpildāms maksājums.
Izvairieties panikā ņemt jaunu ātro kredītu vecā parāda segšanai. Tas nav risinājums. Pārdomātāks risinājums var būt kredītu apvienošana parādniekiem vai refinansēšana.
Tas, ka ir pagājuši vairāki gadi nenozīmē, ka parādam ir noilgums. Komersanta prasījumiem pret patērētāju par darījuma izpildi parasti piemēro 3 gadu noilguma termiņu, taču vispārējais termiņš ir 10 gadi.
Tomēr izšķirošs nav tikai sākotnējais maksājuma datums. Prasības celšana tiesā, kreditora atgādinājumi var pārtraukt noilgumu, pēc kā termiņš sāk skaitīties no jauna. Ja pastāv pamatotas aizdomas par noilgumu, pirms parāda atzīšanas situācija jāizvērtē juridiski.

Pirmā piedzinēja vēstule nenozīmē tūlītēju nonākšanu “melnajā sarakstā”. Tomēr maksājumu kavējumi var nonākt kredītinformācijas sistēmās, ja netiks panākta vienošanās.
Datubāzē informāciju drīkst iekļaut tikai tad, ja maksājuma kavējums pārsniedz 60 dienas, ir beidzies pirmajā vēstulē noteiktais iebildumu iesniegšanas termiņš un parāds nav samaksāts.
Ja ir panākta vienošanās un parāds ir nosegts, parāda fakts no vēstures nepazūd tajā pašā dienā. Informāciju glabā trīs gadus pēc saistību izpildes. Ja datubāzē redziet neprecīzu vai nepatiesu informāciju, tūlītēji prasiet informācijas pamatošanu un tās labošanu, atteikuma gadījumā variet vērsties Datu valsts inspekcijā.
Praktisks padoms: noteikti pēc parāda samaksas pieprasiet rakstisku apliecinājumu par saistību izpildi un pēc tam pārbaudiet, vai datubāzēs norādīts korekts statuss.
Kad ir iegūts izpildu dokuments un lieta tomēr ir nodota zvērinātam tiesu izpildītājam, process kļūst par piespiedu. Tiesu izpildītājs var vērst piedziņu uz darba algu un citiem ienākumiem, ieturot naudu šādi.
Tomēr cilvēku nedrīkst atstāt pilnīgi bez iztikas līdzekļiem. Civilprocesa likums paredz, ka no neto darba samaksas vispirms saglabā 50% no valstī noteiktās minimālās mēneša algas un papildus 15% par katru apgādībā reģistrētu nepilngadīgu bērnu, nepārsniedzot vēl 50% no minimālās algas kopā. No summas virs saglabājamā apmēra parasti ietur 30%, bet vairāku vienlaicīgu rīkojumu gadījumā - 40%. Uz atsevišķiem pabalstiem, sociālās palīdzības maksājumiem, bērna uzturlīdzekļiem un citām likumā noteiktām summām piedziņu vērst nedrīkst.
Ja vienlaikus tiek veikts algas ieturējums un bloķēti bankas līdzekļi, cilvēks var lūgt tiesu izpildītājam dot bankai rīkojumu saglabāt algas kontā summu, kura viņam pienākas pēc likumā paredzētajiem ieturējumiem. Tiesu izpildītājs jāinformē arī par aizsargātiem pabalstiem, apgādājamiem un citiem apstākļiem, kas publiskajos reģistros var nebūt redzami.
Padoms: saņemot tiesu izpildītāja paziņojumu, nekavējoties rakstiski norādi savu algas kontu, apgādājamos, pabalstus un visus ienākumus, uz kuriem piedziņu vērst nedrīkst.
Parādu piedziņas ir brīdis, kad jāpārņem kontrole pār savām saistībām. Tomēr tā nav vieta panikai. Bīstamas ir abas galējības. Samaksājot nepārbaudītu summu, var tikt atzīts kļūdains vai pat noilguma parāds. Pilnībā ignorējot vēstules, var tikt nokavēta iespēja iebilst, vienoties un izvairīties no tiesas un tiesu izpildītāja izmaksām. Klusums atdod iniciatīvu kreditoram iet tālāk.
Ja Jums nav iespējams nokārtot pat ilgākā termiņā, Latvijā pastāv arī fiziskas personas atbrīvošanas no parādsaistībām un maksātnespējas risinājumi, taču tiem ir konkrēti nosacījumi un tie jāvērtē individuāli. Šis raksts sniedz vispārīgu informāciju un neaizstāj juridisku konsultāciju konkrētā lietā.
Svarīgāki: neslēpies, bet nemaksā arī nēpārliecinoties - vispirms pārbaudi un tikai tad vienojies par risinājumu.
Nē, ārpustiesas parādu piedzinējs pats nevar bloķēt bankas kontu, ieturēt algu vai atņemt mantu. To noteiktos gadījumos var darīt tikai zvērināts tiesu izpildītājs pēc tam, kad iegūts izpildu dokuments. Vispirms pārbaudi kreditora nosaukumu, parāda pamatojumu, summas aprēķinu un piedzinēja licences informāciju. Ja parāds vai tā apmērs nav saprotams, noteiktajā termiņā rakstiski pieprasi dokumentus un iesniedz pamatotus iebildumus. Parādu piedzinējs nedrīkst izpaust informāciju par parādu radiniekiem, kolēģiem, darba devējam vai citām trešajām personām. Arī radiniekiem parāds nav jāmaksā, ja vien viņi nav līdzaizņēmēji, galvinieki vai citādi juridiski uzņēmušies atbildību.
Rakstu veidoja saturu menedžere Agnese Šķestere.
Tava epasta adrese netiks publiski atspoguļota. Visi lauciņi ir obligāti!