Cik maksā siltās grīdas ierīkošana uz 1 m²?

Siltā grīda jau sen vairs nav risinājums, ko izmanto tikai vannas istabās. To arvien biežāk izvēlas gan koridoru, gan verandu, gan visas mājas vai dzīvokļa apsildei kā alternatīvu radiatoriem. Pirms lēmuma pieņemšanas jāizvērtē ne tikai siltās grīdas izmaksas kvadrātmetrā, bet arī tas, kura sistēma konkrētajai telpai ir piemērotākā, kāds būs enerģijas patēriņš un vai esošā grīdas konstrukcija ļauj šādu apkuri izbūvēt.

0
0
46. 95 €
*mēneša aptuvenais maksājums
Kredīts remontam

Orientējošās siltās grīdas izbūves izmaksas 2026. gadā ir šādas:

  • ūdens siltā grīda: aptuveni 35-60 €/m²;
  • elektriskā siltā grīda: aptuveni 35-70 €/m²;
  • infrasarkanā siltā grīda: aptuveni 25-50 €/m².

Jāņem vērā, ka šīs summas ir aptuvena amplitūda, pēc kuras vadīties, veidojot darbu tāmi vai rēķinot nepieciešamo apjomu remonta kredītam. Gala cenu ietekmē telpas platība, izvēlētā sistēma, montāžas sarežģītība, pamatnes sagatavošana, termostati, kolektori, siltumizolācija, grīdas segums un citi projekta elementi. Īpaši ūdens siltās grīdas gadījumā kopējās izmaksas var būt lielākas, jo nepieciešamas vairāk papildu sistēmas sastāvdaļu.

Kā darbojas grīdas apkures sistēma?

Siltās grīdas sildelementa izvietojums zem seguma.

Atšķirībā no tradicionālajiem radiatoriem siltās grīdas sistēma izmanto lielu telpas virsmu siltuma nodošanai. Atkarībā no tehnoloģijas siltumu rada caurulēs cirkulējošs karstais ūdens vai elektrisks sildelements. Tas nozīmē, ka siltums telpā tiek sadalīts plašākā zonā. Atšķirībā no radiatoru radītā "siltuma saliņu" efekta ar silto grīdu iespējams panākt vienmērīgāku temperatūras sajūtu visā telpas platībā. Siltā grīda var būt galvenā apkures sistēma vai arī papildināt radiatorus un citus siltuma avotus. Izvēle lielā mērā atkarīga no ēkas siltinājuma, telpu izmēra un nepieciešamās apkures jaudas.

Populārākie siltās grīdas risinājumi, to plusi un mīnusi

Katram siltās grīdas veidam ir savas priekšrocības un trūkumi, tāpēc nav viena universāli labākā risinājuma.

Ūdens siltās grīdas

Ūdens siltās grīdas ir energoefektīvs apsildes risinājums, kas ir īpaši izdevīgs savienojumā ar zemas temperatūras avotiem, jo apsildei pietiek ar 30-40 °C siltu ūdeni, kas paaugstina apkures lietderības koeficientu un samazina izmaksas. Sistēmu visbiežāk ieplāno un izbūvē jaunceltnēs vai kapitālā remonta laikā plašās telpās.

Sistēmas ierīkošana nav lēta un ātra un prasa precīzus hidrauliskos aprēķinus. Siltumizolācija un betona klons paaugstina grīdas līmeni par 7-15 cm, kas apgrūtina ierīkošanu telpās ar fiksētu durvju un griestu augstumu vai zemiem griestiem. Turklāt betona slānis rada papildu slodzi uz pārsegumiem (ap 100 kg/m²), kas vecākās vai koka ēkās prasa izmantot dārgākas sausās ieklāšanas sistēmas.

Ekspluatācijā jārēķinās ar betona lielo termisko inerci, proti, telpas uzsilst un atdziest lēni, liedzot iespēju strauji regulēt temperatūru. Efektīvai siltumatdevei nepieciešami segumi ar labu siltumvadītspēju, jo masīvkoks un paklāji siltumu aiztur. Jebkāds cauruļu mehānisks bojājums prasa dārgu un invazīvu remontu, kura laikā pilnībā jādemontē grīdas segums un jāuzlauž betons.

Elektriskās siltās grīdas

Elektriskās siltās grīdas ir ātri reaģējošs apsildes risinājums. Tās darbojas kā neatkarīga sistēma, izmantojot zem grīdas seguma ieklātus elektriskos kabeļus vai paklājus. Šis risinājums ir īpaši piemērots nelielām telpām (vannas istabām, priekšnamiem) vai telpu renovācijai, jo ļauj ātri uzsildīt grīdu neatkarīgi no mājokļa pamata apkures sistēmas vai apkures sezonas.

Sistēmas ierīkošana ir tehniski vienkāršāka un lētāka nekā ūdens siltajām grīdām. Apsildes paklāji ir ļoti plāni (3-5 mm) un neprasa masīva betona klona ieliešanu, tādēļ tie minimāli paaugstina grīdas līmeni un nerada papildu slodzi uz pārsegumiem. Šīs sistēmas galvenais trūkums ir augstās ekspluatācijas izmaksas. Augstā elektrības patēriņa dēļ šo risinājumu ir finansiāli neizdevīgi izmantot kā pamata apkuri lielās platībās vai visā mājā, ja vien jums nav uzstādīti savi saules paneļi vai cita veida pieeja lētai elektrībai.

Ekspluatācijā elektriskajām grīdām ir zema termiskā inerce, tātad tās ātri uzsilst, bet izslēdzot arī ātri atdziest. Līdzīgi kā ūdens sistēmām vislabākā siltumatdeve ir flīzēm. Izmantojot laminātu vai koku, stingri jākontrolē temperatūras režīms, savukārt siltumu aizturoši priekšmeti (biezi paklāji, mēbeles bez kājiņām) var izraisīt lokālu pārkaršanu un kabeļa pārdegšanu. Kabeļa bojājuma gadījumā remonts ir invazīvs - defekta vietā obligāti jādemontē grīdas apdare un jāuzlauž flīžu līme vai izlīdzinošais maisījums.

Infrasarkanās siltās grīdas

Infrasarkanās siltās grīdas ir plānas apsildes plēves, kas darbojas pēc infrasarkanā starojuma principa. Tās silda telpu vienmērīgi, izstarojot siltumu uz objektiem un virsmām, nevis sildot gaisu. Sistēma darbojas no elektrotīkla un ir populārs risinājums telpu kosmētiskajos remontos, jo ļauj ātri ierīkot apsildi bez betona vai izlīdzinošā maisījuma ieliešanas.

Sistēmas ierīkošana ir ātra un salīdzinoši vienkārša. Aptuveni 0,4 mm biezo apsildes plēvi ieklāj tieši zem grīdas seguma. Tā nepaaugstina grīdas līmeni un nerada slodzi uz pārsegumiem, taču prasa ideāli līdzenu un tīru pamatni. Būtisks ierobežojums - šo sistēmu nedrīkst uzstādīt mitrās telpās vai zem smagām, stacionārām mēbelēm bez kājiņām, jo tās bloķē siltumatdevi un var izraisīt plēves pārdegšanu. Tāpat kā citām elektriskajām sistēmām, pamata apkures nodrošināšana lielās platībās var radīt augstas ekspluatācijas izmaksas.

Infrasarkanajām grīdām ir zema termiskā inerce. Tās uzsilst un atdziest dažu minūšu laikā un ir paredzētas tikai sausajiem grīdas segumiem, piemēram, laminātam vai linolejam. Sistēma nav saderīga ar flīzēm, jo apsildes plēve nesasaistās ar flīžu līmi, un sārmainā vide to var sabojāt. Fiziska bojājuma vai pārdegšanas gadījumā remonts ir ievērojami vienkāršāks nekā betonētām vai līmētām sistēmām, jo defekta novēršanai pietiek demontēt peldošo grīdas segumu, nomainīt bojāto plēves posmu un ieklāt segumu atpakaļ.

Praktisks piemērs: kad izvēlēties kuru sistēmu?

  • Ja nepieciešams apsildīt nelielu vannas istabu, kur galvenais mērķis ir komfortabla grīdas temperatūra, elektriskā siltā grīda ir labākā izvēle.
  • Ja tiek būvēta jauna privātmāja un apkures sistēma tiek veidota visai ēkai, visdrīzāk ir vērts apsvērt siltā ūdens grīdas apkuri, īpaši kombinācijā ar siltumsūkni.
  • Renovācijas laikā, kad būtiski saglabāt esošo grīdas līmeni, jāizvērtē plānākas sistēmas un jāskatās, cik daudz konstrukciju iespējams mainīt. Šajā gadījumā, visticamāk, jāizvēlas infrasarkanā siltā grīda.

Kā samazināt siltās grīdas ierīkošanas izmaksas?

Siltā grīda zem flīzēm.

Lai apkures sistēmas izbūve nekļūtu dārgāka, nekā nepieciešams, pirms darbu sākšanas vērts izplānot ietaupīšanas iespējas:

  • ja mājoklī jau ir efektīva radiatoru vai cita apkures sistēma, nav obligāti jāierīko grīdas apkure pilnīgi visās telpās. Siltā grīda tikai vannas istabā, virtuvē vai gaitenī var nodrošināt nepieciešamo komfortu ar mazākiem ieguldījumiem;
  • nav lietderīgi izvietot sildelementus vietās, kur grīdu pastāvīgi aizņem lielas, nekustīgas mēbeles vai virtuves skapji;
  • savlaicīgi iepērciet vismaz daļu nepieciešamo materiālu, izmantojot tirgotāju akcijas un atlaižu piedāvājumus. Montāžas uzņēmuma piedāvātie materiāli parasti ir dārgāki nekā veikalos, jo cenā iekļauta paša uzņēmuma peļņas daļa;
  • ieteicams arī salīdzināt vairākus montāžas piedāvājumus. Vienāda sistēma pie dažādiem darbu veicējiem var radīt atšķirīgu kopējo tāmi;
  • gluži tāpat kā montāžas piedāvājumus, jāsalīdzina arī finansējuma piedāvājumi. Viena un tā pati kredīta summa pie dažādiem aizdevējiem var tikt piedāvāta ar būtiski atšķirīgu gada procentu likmi.

Biežāk uzdotie jautājumi

Virs siltajām grīdām drīkst izmantot paklāju, taču tas darbosies kā siltumizolators un neizbēgami samazinās apkures efektivitāti. Jāizvēlas paklāji, kuriem ražotājs specifikācijā norādījis precīzu siltumpretestības vērtību (m²K/W) un pievienojis piktogrammu, kas atļauj izmantošanu uz siltajām grīdām.
Ūdens siltās grīdas pieslēgšana esošajai radiatoru centrālapkures sistēmai lielākoties ir aizliegta, jo tā izjauc visas ēkas hidraulisko balansu. Dzīvokļos vienīgais reālistiskais un drošais risinājums bez sarežģītas projektu saskaņošanas ir klasiskās elektriskās siltās grīdas vai infrasarkanās siltās grīdas.
Komfortabla un ieteicama grīdas virsmas temperatūra dzīvojamās telpās ir 22-26 °C. Vannas istabās to var uzturēt nedaudz augstāku, piemēram, 28-30 °C robežās. Koka segumiem un laminātam ražotāji nosaka stingru maksimālo virsmas temperatūras robežu - parasti līdz 27 °C.
Nē, siltumizolācija ir obligāta visām sistēmām. Bez atbilstošas izolācijas liela daļa izstrādātā siltuma plūdīs uz leju un sildīs grunti, pagrabu vai kaimiņa griestus, radot milzīgus siltuma zudumus un izmaksas. Jūs ilgtermiņā nevis ietaupīsiet, bet gan zaudēsiet naudu.
Tas nav ieteicams. Pat ja sākotnēji mazliet ietaupīsiet uz materiāla izmaksām, ikdienā saskarsieties ar citām problēmām, piemēram, nevienmērīgu sildīšanu jeb tā saukto "zebras efektu", kad grīda silst joslās. Vienmēr ieteicams ievērot pareizu, ražotāja norādītu tehnoloģiju.
bilde cik maksā siltās grīdas ierīkošana uz 1 m²?
Cik maksā siltās grīdas ierīkošana uz 1 m²?

Komentāri

Atstāj savu komentāru:

Tava epasta adrese netiks publiski atspoguļota. Visi lauciņi ir obligāti!

Pirms neilga brīža vienu komentāru jau pievienoji, lūdzu uzgaidi nedaudz!
×

Atteikties no mārketinga

Ja vēlaties pārtraukt saņemt mārketinga paziņojumus, ievadiet savu tālruņa numuru vai e-pasta adresi.

Lūdzu, ievadiet derīgu tālruņa numuru vai e-pasta adresi.

Jūsu pieprasījums ir saņemts. Mārketinga paziņojumi tiks pārtraukti.