Kā izveidot ģimenes budžetu un finanšu rezervi?

Daudzās mājsaimniecībās ģimenes budžeta laivu airē visi, bet neviens īsti nezina, kurā virzienā jāpeld. Ja laivā rodas kāds caurums, to aizbāž ar naudu, kas tajā brīdī gadās pa rokai, un mēneša beigās paliek neatbildams jautājums: "Kur tad īsti palika alga?"

Ģimenes budžeta plānošanu mēdz atlikt un atlikt, jo nevienam negribas savā brīvdienā sēdēt pie skaitļu tabulām un iedziļināties datos. Tomēr finanšu sakārtošanu nevajadzētu uztvert kā garlaicīgu pašatteikšanos vai sevis sodīšanu. Budžets dod skaidrību, mieru un pārliecību pieņemt pārdomātus lēmumus.

Kas ir ģimenes budžets un kāpēc tas jāveido?

Ģimenes budžets savā būtībā ir pārskatāms visu jūsu ienākumu un izdevumu plāns noteiktam laika posmam, parasti mēnesim. Tā veidošana ir īpaši noderīga ģimenēm, jo tajās ienākumi un izdevumi ir sarežģītāki nekā viena cilvēka saimniecībā. Kāpēc vispār vērts tērēt laiku un pūles tā veidošanai:

• pārredzamība un kontrole - bez skaidra plāna nauda mēdz "izkust" nemanāmi sīkos pirkumos. Budžets ļauj precīzi saprast, cik liela daļa ienākumu aiziet obligātajiem maksājumiem un cik paliek pāri mērķu sasniegšanai;
• stresa samazināšana ģimenē - naudas jautājumi bieži ir viens no galvenajiem konfliktu cēloņiem attiecībās. Atklāta un strukturēta budžeta plānošana ļauj abiem partneriem vienoties par kopīgiem mērķiem un izvairīties no pārmetumiem par impulsīviem tēriņiem;
• piemērs bērniem finanšu pratībā - bērni nemācās no tā, ko mēs viņiem stāstām, bet gan no tā, kā rīkojamies. Redzot, ka vecāki atbildīgi plāno tēriņus, veido iekrājumus un pārrunā pirkumu prioritātes, bērni jau no mazotnes pārņem veselīgus finanšu ieradumus;
• iespēja sasniegt lielākus mērķus - pareizi saplānots budžets ļauj veidot uzkrājumus lielāku ieceru īstenošanai, piemēram, pirmajai hipotēkas iemaksai, vai atbrīvot vietu budžetā mājokļa remonta kredītam, tādējādi reāli uzlabojot jūsu ģimenes vidi un dzīves kvalitāti.

Ģimenes budžeta finanšu plāna izveide

Finanšu plāna izveide sākas ar diviem vienkāršiem soļiem - visu ienākumu un visu izdevumu apzināšanu. Pie ienākumiem jāpieskaita ne tikai alga, bet arī pabalsti, īres ienākumi un citi regulāri papildu ienākumi. Pie izdevumiem der sākt ar konta izrakstiem un čekiem par pēdējiem mēnešiem, lai redzētu reālo, nevis iedomāto tēriņu ainu. Pēc čeku analīzes jūs, visticamāk, būsiet pārsteigti par to, cik daudz un tieši kādiem mērķiem tērēta nauda.

Lai plānošana nebūtu haotiska, var izmantot kādu no pasaulē populārajām un praksē pārbaudītajām budžeta sadales metodēm:

• 50/30/20 kārtula - ienākumi tiek sadalīti trīs daļās: 50% obligātajām vajadzībām (piemēram, hipotēka, komunālie maksājumi, pārtika), 30% vēlmēm un izklaidei (piemēram, hobiji, ceļojumi), 20% uzkrājumiem (piemēram, noguldījumi, drošības spilvena veidošana);
• nulles budžets - šajā pieejā katram nopelnītajam eiro tiek piešķirts konkrēts uzdevums vēl pirms mēnesis ir sācies. Ienākumi mīnus izdevumi (ieskaitot iemaksas uzkrājumos) beigās dod precīzi nulli. Tas nenozīmē, ka jums kontā paliek 0 eiro, bet gan to, ka visa nauda ir izplānota un neviens eiro nepaliek "brīvā peldējumā", kur tas varētu netīšām iztērēties;
• aplokšņu sistēma - klasiska metode tēriņu ierobežošanai, īpaši, ja ir tendence pārtērēties. Katrai izdevumu kategorijai (piemēram, pārtikai, izklaidei, degvielai) mēneša sākumā tiek izņemta skaidra nauda un ielikta atsevišķā aploksnē (vai sadalīta atsevišķos digitālajos maciņos). Tiklīdz aploksne ir tukša, tēriņi šajā kategorijā līdz mēneša beigām ir beigušies.

Nevienai no šīm metodēm nav jābūt "pareizajai" - izvēlieties to, kura jūsu ģimenei ilgtermiņā šķiet vienkāršāk piekopjama, jo pat vislabākā sistēma nedarbosies, ja pēc pāris nedēļām tā tiks pamesta.

Kā finansēt īstermiņa iztrūkumu ģimenes budžetā?

Dzīvē mēdz gadīties brīži, kad pat rūpīgi izstrādāts budžets saskaras ar negaidītiem izaicinājumiem. Ja konkrētajā brīdī ar brīvajiem līdzekļiem vai izveidoto drošības spilvenu nepietiek, risinājums var būt īstermiņa ātrais aizņēmums vai patēriņa kredīts.

Kredītus piedāvā plašs aizdevēju loks, un ne vienmēr ir iespējams pašam aptaujāt visus interesējošos, lai izvērtētu izdevīgāko piedāvājumu. Līdzīgi kā interneta veikalos preces iespējams atlasīt pēc zemākās cenas, ir pieejams arī bezmaksas kredītu salīdzināšanas pakalpojums, kur ar vienu pieprasījumu var automātiski saņemt tieši jums paredzētus piedāvājumus un izvēlēties sev izdevīgāko.

Salīdzināšanu ieteicams veikt pēc zemākās gada procentu likmes (GPL), kas sevī ietver gan procentus par aizdevumu, gan obligātās saistītās izmaksas, kā arī aprēķināt visu atmaksas laikā atdodamo summu.

Uzkrājumi, noguldījumi un drošības spilvens

Veidot noguldījumus un drošības spilvenu ir laba prakse, lai negaidīti tēriņi jūs nepārsteigtu nesagatavotus. Latvijas Bankas Naudas skola iesaka uzturēt drošības spilvenu 3-6 mēnešu izdevumu apmērā, savukārt noguldījumiem ir plašs iespēju loks, piemēram:

• īstermiņa un ātri pieejamiem uzkrājumiem, tostarp drošības spilvenam, parasti piemērotāks ir krājkonts, jo nauda tajā ir pieejama jebkurā brīdī bez soda sankcijām par izņemšanu;
• ilgtermiņa mērķiem, kad nauda nebūs vajadzīga tuvāko mēnešu laikā, var apsvērt termiņnoguldījumu ar fiksētu procentu likmi, kas parasti ir augstāka nekā krājkontam. Vērts atcerēties arī to, ka noguldījumu procentu ienākumiem Latvijā tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) 25,5 % apmērā, ko banka parasti ietur automātiski;
• riskantāka, bet potenciāli ienesīgāka stratēģija ir iegādāties akcijas vai fondus, taču šajā gadījumā bieži vien gūtā peļņa ir pašam jādeklarē Valsts ieņēmumu dienestā un jāapmaksā IIN;
• ļoti drošs ilgtermiņa ieguldījumu veids ir valsts krājobligācijas, turklāt par to turēšanā gūto peļņu nav jāmaksā IIN.

Situācijas audits: kur patiesībā paliek nauda?

Bieži vien lielākā daļa ģimenes budžeta noplūžu nav lielas, acīmredzamas summas, bet gan mazas, grūti pamanāmas pozīcijas, kas kopā sasummējas iespaidīgā apmērā. Vērts periodiski pārskatīt konta izrakstu un pārbaudīt šādas tipiskas vietas:

• aizmirsti abonementi - Spotify, Netflix vai citi straumēšanas pakalpojumi, kurus reāli neviens ģimenē vairs neskatās vai neklausās;
• neizmantota sporta zāles vai fitnesa abonementa maksa, kas turpina tērēt naudu arī tad, ja pēdējais apmeklējums bijis pirms vairākiem mēnešiem;
• ēdiena piegādes lietotnes - dažas ērtas vakara reizes mēnesī nemanāmi pārvēršas par regulāru, dārgu ieradumu;
• kredītu maksājumu optimizēšana - ja kredīts ņemts pirms ilgāka laika vai ir vairāki kredīti, bieži vien iespējama kredīta refinansēšana vai kredītu apvienošana, kas var būtiski samazināt ikmēneša maksājumu;
• telefonu un komunālo pakalpojumu plānu salīdzināšana - iespējams, ka cits pakalpojumu sniedzējs var piedāvāt tās pašas iespējas par krietni izdevīgāku cenu;
• impulsīvi pirkumi lielveikalā bez saraksta - dodoties iepirkties 1-2 reizes nedēļā ar pirkumu sarakstu, iespējams jūtami ietaupīt;
• dublējošas apdrošināšanas polises vai pakalpojumi, piemēram, divi mākoņkrātuves abonementi vai vairākas līdzīgas apdrošināšanas, kas noformētas dažādos laikos, bet neviens nav pārskatījis kopainu.

Biežāk uzdotie jautājumi

Noslēgumā

Ģimenes budžeta sakārtošana un drošības spilvena veidošana nav sprints, bet maratons, kurā skaitās katrs mazais solis. Pirmais mēnesis parasti ir visgrūtākais - jāpierod pierakstīt izdevumus un jāiztur kārdinājums atkāpties no plāna. Nesatraucies, ja pirmajā mēnesī viss nenotiek ideāli un kāda pozīcija iziet ārpus rāmjiem - galvenais ir nepamest iesākto un pakāpeniski ieviest kārtību savā budžetā.

Komentāri

Atstāj savu komentāru:

Tava epasta adrese netiks publiski atspoguļota. Visi lauciņi ir obligāti!